Dace raksta:
30.jūnija rītā ceļamies Los Choros naktsmājās tuksnesī, kur tuvumā nav kaimiņu. Brokastis vienā no diviem dzīvokļiem, kuros bijām izmitināti. Ir plānots braukt uz ciema ostmalu Puntos Los Choros, lai ar kuģīti brauktu uz salām vērot tur mītošo dzīvo radību. Plānotais tiek pārcelts uz nākamo dienu, jo stiprā vēja dēļ laivām nav atļauts braukt.
Braucam atpakaļ, piestājam pafotografēt tuksneša kaktusu laukus. Kaktusi patiešām ir durstīgi. Tiek ieraudzīta lapsa, viņa nebēg, tāpēc tiek apspēlēta visos kadros. Vēl pēc laiciņa netālu no šosejas ganās savvaļas quanako, no kuriem radītas mājas lamas. Atkal dzīvnieki tiek safotografēti ilgi un pamatīgi. Kā jau visi brīvā dabā tie izskatās graciozi un brīvi un pašpietiekami, kas civilizācijas cilvēkam liek tos sajūsmā apbrīnot.
La Serenā uzpildām benzīnu. Pirms pilsētas tiek fiksēts, ka esam jau nobraukuši 3000 km. Tālāk braucam uz Elqui ieleju. Apkārt vīnogulāju lauki, vīndarītavas, viss kalnu iekauts un izskatās gleznaini. Braucam garām dambim un ūdenskrātuvei, kurā zaļgans ūdens kā jau kalnu ezerā. Vicuno pilsētā gribam pusdienot. Centrālās ielas malā restorāns, kur ārā grillē gaļu, tas pievilina. Iekštelpas spilgtās un pompozās krāsās, bet tomēr te nepaliekam un dodamies uz alus darītavu. Tur mūsu gids ir \loti atraktīvs čīliešu puisis, kuram tīk izklaidēt publiku spāniski ar teatrālu stāstījumu.Puisim siegbalti zobi vien zib smejot. Vikuņjjā jau sabraukuši aptumsuma vērotāji, raiba publika no visurienes, suvenīru tirgošana un viss cits jau iekustējies, sarosījies.
Braucam tālāk. Apmeklējam ABA pisko ražotni, kur ekskursija un stāsts par darāmo un paveikto. Beigās degustācija no piņģerotiem un iepirkšanās, ja iepaticies kaut kas. Te audzē baltās vīnogas. Tālāk braucam Paihuano apkārtnes kalnos, kur iespaidīgas kalnu grēdas staro pēdējos saules rieta gaismas staros. Kad ceļi beidzas, griežamies uz mājām La Serenā. Mājas vakariņas un gultas. Arī šī diena pagājusi.