Andra raksta:
Diena Santiago sākas ar mundru pastaigu līdz auto nomai. Mūs pavada suns, kuru pusceļā nomaina cits. Kamēr mūsu Suzuki un Brilliance tiek mazgāti, jāpagaida pusstundiņa. Agnese skaidro Andersam, ka gadījumā, ja apkārtējie saprot angliski, izdevīgāk sarunāties latviski, uz ko Anderss atbild ar visiem vārdiem, ko viņš zina latviski : sūds pa kreisi zilonis burkāns.
Šodien Latvijā visi dodas līgot. Cits tuvāk, cits tālāk. Līdz mūsu līgošanas vietai Salto de Laja jānobrauc 500 km. Bet tas ir to vērts. Piebraukuši ieraugām koka mājiņu, kura turpmāk tiks saukta par Līgo namiņu. Te ir viss, kas līgošanai nepieciešams. Kāds jau sāk rosīties skaistajā virtuves daļā, kāds kurina kamīnā uguni, kāds klāj lielo svētku galdu. Ārā ir ziema, tāpēc lieti noderēs plašā telpa, kur varēs arī dancot.
Drīz pēc ierašanās naktsmītnē sāk krēslot. Neskatoties uz to, Agnese dodas meklēt puķes. Izredzes nav lielas, jo visā ceļā neredzējām nevienu ziedu. Pa to laiku mājās palicēji gatavo liellopa steikus. Izrādās, ka reklāmās autostrādes malā nav melots. Čīles gaļa IR labākā gaļa pasaulē.
Apmierinājuši izsalkumu, ejam vērot zvaigznes. Vairums no mums pirmo reizi mūžā ierauga Dienvidu krustu. Sākam uztraukties par Agnesi, jo sen jau satumsis. Pēkšņi tumsā atskan priecīgā Agneses balss un viņa ierodas ar lukturīša apgaismojumā salasītām Jāņu zālēm. Nelielo pušķi rūpīgi sadala četrās vienādās daļās, tā, lai katrā vainagā būtu pa vienam āboliņa ziedam.
Jāņuguns ir kamīnā, vainagi galvās, alus glāzēs, uz galda Jāņu siers un rupjmaize: mēs svinam Jāņus. Sākumā dejo tikai Agnese un Dora, tad arī Ilgonis metas trakulīgā Krakovjaka dejā ar abām meitenēm, pievienojas Anderss un Andra, bet vēl pēc brīža jau danco visi, kuri neguļ. Ap pusvienpadsmitiem Agnese paziņo, ka Latvijā saule ir uzlēkusi un var iet gulēt. Esam aizvadījuši Latvijas īsāko nakti Čīles garākajā naktī. Rīt jāsvin Ziemassvētki, bet tas jau būs rītdienas stāsts.