Ilgonis raksta:
Pēc garšīgām brokastīm, īpaši – omletes, atvadījāmies no jaukā Līgo namiņa un turpinājām ceļu uz ziemeļiem. Bet lietus turpināja līt. Par laimi ap pusdienu lietus mitējās (BEIDZOT!) un tālumā pavērās mākoņu daļēji nosegti kalni. Mēs smējāmies, ka kalni ir atlikti atpakaļ, jo turpceļā, kad kalni pazuda skatienam, Agnese komentēja, ka tie ir nodoti rekonstrukcijā.
Nogriezāmies no Panamerican šosejas uz Santa Cruz pilsētu. Sākumā iepirkāmies kārtējā Lider, tad devāmies izpriecās. Vietējais tirdziņš Eco Bazar neattaisnoja mūsu cerības, jo izrādījās vienkāršs amatnieku veikals.
Toties vietējais muzejs, kuru apmeklēja baltā auto komanda, izrādījās grandiozs. No seniem pārakmeņojumiem līdz bagātīgai Naskas un citu Dienvidamerikas indiāņu kultūru keramikai, ieročiem un mūmijām. Tālāk grezni atspoguļots koloniālisma laikmets. Žēl, ka mums bija tikai 20 minūtes laika, jo bija jādodas uz vīna degustāciju. Muzejā vajadzētu pavadīt 2 stundas.
Vīna degustācijā Las Ninas vīna darītavā , kurā mēs izrādījāmies pirmie tūristi pēc ilgāka pārtraukuma, mums parādīja vīnogulājus, kas ziemā, protams, neaug, tad milzīgās tērauda tvertnes un franču ozolkoka mucas, kurās top un glabājas vīns. Tad sekoja pati svarīgākā dala – pati degustācija. Mums piedāvāja 5 dažādus vīnus no izmeklētās Reserve kategorijas – balto Chardonnay, un tad arvien biezākus sarkanvīnus no Cabernet Sauvignon, Mourvedre un Syrah vīnogām. Vīnu lēja dāsni.
Pēc tam ļoti jautrā noskaņojumā, atskaitot divus šoferus, kuriem vīns tika iedots līdzi nelielās pudelītēs, jau pa tumsu devāmies atlikušo ceļa gabalu uz Santjago. Pēc pagara brauciena pa pilsētu nonācām loti vienkāršā naktsmītnē, kur visi 8 guļam vienā istabā un vakariņās ēdām ātri pagatavojamās zupas. Bet tas nekas, mēs taču esam rūdīti ceļotāji.