4.07.2019 – Miglas varavīksne, roka un citi tuksneša brīnumi

Andra raksta:
Rīts sākas neparasti, nesmaržo Ilgoņa ceptā omlete. Pirmo reizi ceļojuma laikā paši negatavojam brokastis un arī trauki nav jāmazgā. Atstājam Copiapo, lai dotos uz Caldera. Visapkārt tuksnesis, nav pat kaktusu, ne ēzelīša miglā, tikai smiltis. Pēkšņi cauri miglai sāk lauzties saules stari, Ilgonis aptur mašīnu, lai mēs varētu apbrīnot pilnu miglas varavīksnes loku pāri tuksnesim.

Dienas vidū iebraucam Pan de Azucar nacionālajā parkā. Ilgonis rūpīgi vēro pludmales. Izrādās, ka viņš ir nolēmis peldēties neatkarīgi no ūdens temperatūras. Kad piemērota pludmale atrasta, Ilgonis ne tikai pats dodas peldēties, bet iedvesmo arī Agnesi, Doru un Imantu. Tiem, kas nepeldas un vēro šo notikumu no malas, šķiet, ka fotosesija ir izdevusies un, lai gan ūdens patiešām nav silts, peldētāji, pēc cīņas ar lielajiem viļņiem izskatās laimīgi un gandarīti.

Drīz pēc peldēšanās piestājam pie Mirador takas sākuma, bet nolemjam uz skaisto skatu neiet, jo tas prasītu vairāk nekā divas stundas, taču varam atļauties labi paēst skaistā vietā. Turpinām ceļu pa tuksnesi. Tagad saprotam, kāds ir īsts tuksnesis – visu dienu braucot neredzam nevienu zaļumiņu, nav neviena auga, tikai smilts un lielāki vai mazāki akmeņi. Kad rodas vajadzība pēc zaļās pieturas, tad vienīgā iespēja ir liela zaļa ceļa zīme, cita zaļuma nav. Toties ir silts. Pēcpusdienas saulītē tuksnesī ir ap 20 grādiem.

Turpinot ceļu, nonākam sastrēgumā. Kad aiz mašīnas loga parādās saldējuma pārdevējs (atgādināšu, ka esam tuksnesī) , saprotam, ka kāds laiciņš būs jāpastāv. Ilgonis grasās izkāpt un paskatīties, cik mašīnu mums priekšā, un Juris viņam laipni piedāvā binokli. Izrādās, ka uztraukumam nav pamata, jo remonta dēļ priekšā ir tikai dažas mašīnas.

Nākamais apskates objekts ir Tuksneša roka. Pēc Doras aprēķiniem tā ir apmēram piecas Agneses augsta skulptūra, ko veidojis čīliešu mākslinieks Mario Irarrazabal.
Nu jau pavisam tuvu ir Antofagasta, kas ir otra lielākā pilsēta aiz Santiago. Kā ierasts, viena ekipāža dodas uz veikalu, bet otra uz naktsmītni. Veikalā esošie gaida ziņas par vakariņu gatavošanas iespējām, bet sagaida tikai to, ka hosteļa saimniece par bookingu neko vairs negrib zināt. Izskan domas par nakšņošanu pludmalē, nogurums dara savu, gaidām. Bet, kā zināms, nav problēmas, kuru Agnese nevarētu atrisināt, un pēc stundas jau esam citā hostelī.

Tagged , , , , , , , , , . Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>